Video8 digitalizācija: pirmā 8 mm kameras kasete un kā to izlasīt šodien

Sākums: kamera, ko var paņemt vienā rokā

Astoņdesmito vidū videokameras bija smagas un lielākoties izmantoja VHS kasetes. Sony atbildēja ar Video8: 8 mm platu lenti mazā kasetē, kas ļāva uztaisīt kameru, ko var turēt vienā rokā. Formāts ātri izplatījās Japānā, Rietumeiropā un Skandināvijā, un pēc neatkarības atgūšanas šīs kameras ceļoja arī uz Latviju – bieži kā dāvana no radiem ārzemēs vai pirkums ostas tirgū.

Video8 kasete ir apmēram 9,5 × 6,2 cm liela, ar divām redzamām spolēm. Uz tās parasti rakstīts “8” vai “Video8”, bet garums norādīts kā P5-60 vai P5-90 (minūtes PAL sistēmā).

Hi8: tā pati kasete, asāks attēls

Četrus gadus vēlāk parādījās Hi8 ar uzlabotu lenti un augstāku ieraksta frekvenci. Ārēji kasete izskatās gandrīz tāpat, tāpēc daudzās mājās Video8 un Hi8 kasetes glabājas sajauktas vienā kastē. Hi8 kamera var atskaņot arī Video8, bet ne otrādi. Mums nav svarīgi, kura ir kura – mēs to nosakām paši.

Digital8: digitāls ieraksts vecajā korpusā

Pēdējais ģimenes loceklis bija Digital8, kas uz Hi8 lentes ieraksta digitālu DV signālu. Tas nozīmē, ka viena un tā pati kasete var saturēt gan analogu Video8 ierakstu, gan digitālu Digital8 ierakstu atkarībā no tā, ar kādu kameru tā filmēta. Tāpēc mums ir gan analogās 8 mm iekārtas, gan Digital8 kameras.

Šodien: kāpēc Video8 vajag digitalizēt tagad

Video8 lente ir ļoti plāna, un tās ieraksts aizņem mazu laukumu. Līdz ar to katrs bojājums – saburzīta mala, pelējuma plankums vai nolupis magnētiskais slānis – attēlā kļūst redzams daudz spilgtāk nekā lielajā VHS. Vēl lielāka problēma ir kameras: lielākā daļa Video8 kameru vairs neieslēdzas, gumijas siksniņas ir sairušas, un mehānisms var lenti saplēst pašā pirmajā minūtē.